Magnijs

Magnijs spēlē teju vai svarīgāko lomu enerģijas ražošanā un olbaltumvielu sinēzē.

Magnijs ir ceturtā visvairāk sastopama minerālviela cilvēka organismā, tam ir svariga loma gan normālā šūnu funkcionēšanā, gan enerģetiskaja vielmaiņā.

Diēta kurā ir par maz magnija, samazina E vitamīna daudzumu audos, vienlaikus palielinot dzelzs un lipīdu līmeni tajos. Dzelzs veicina brīvo radikāļu veidošanos organismā.

Optimālā daudzumā magnijs atrodams ķirbju un saulespuķu sēklās, lapu dārzeņos, pupās, riekstos, augļos un dārzeņos.

Kālijs

98% no mūsu organismā esošā kālija atrodas nervu un muskuļu, kā arī nieru, smadzeņu un sarkano asinsķermenīšu šūnās, bet 2% starpšūnu šķidrumā.

Kālijs piedalās muskuļu, jo īpaši sirds, darbībā, smadzeņu apgādē ar asinīm, ūdens apmaiņas procesos un nervu impulsu pārraidē.

Veseliem cilvēkiem kālija deficitu nekonstatē. Kaliju zaudē garīgu un fizisku pārslodžu rezultātā, ja ir samazināts cukura daudzums asinīs vai lietojot diurētiķus.

Pārtikā kālijs atrodas augļos, dārzeņos, riekstos, žāvētās aprikozēs, kartupeļos  un banānos.

B grupas vitamīni

B vitamīnu grupa sastāv no vairākiem, ūdenī šķīstošiem vitamīniem, katram no tiem ir savas pazīmes.

Lielākā daļa B vitaminu ir sastopami alus raugā ( nekādas norādes uz pastiprinātu ši dzēriena patēriņu!!!), taču tas sastopams arī zaļo lapu dārzeņos un riekstos un citos patīkami vegānos produktos. Protams plaši pārstāvēti arī vegāniem nedraudzīgos produktos, bet šeit par tiem ne vārda.

B grupas vitamīni nepieciešami, lai nodrošinātu organisma pamatprocesus - sekmētu sarkano asinsķermenīšu veidošans un stiprinātu imūnsistēmu. Tie arī atbild par ādas un matu labsajūtu, nervu sistēmas funkciju uzturēšanu darba kārtībā, atmiņas saglabāšanos un daudzām citām funkcijām.

B1

B1 saukts arī par Tiamīnu, ļoti ātri uzņemas zarnās un tūdaļ tiek aiztransportēts uz aknām.

B1 plaši pārstāvēts maizē, rīsos, raugā un kukurūzā. Tas plaši sastopams arī kviešu dīgstos un kartupeļos.

B1būs izcils palīgs saaukstēšanās gadījumos.

B2

Šis vitamīns  ir ļoti būtiska B vitamīnu grupas daļa, jo ievada kustībā tauku ogļūdeņražus. Ja Jums trūkst B2 vitamīna pamanīsiet, ka esiet iedzīvojies sarkanā, iekaisušā mēlē, sarkanās, nogurušās acīs, taukainā ādā un sliktā miegā.

B2 vitamīns nepieciešams arī ogļhidrātu pamaiņai, olbaltumvielu uzņemšanai, šūnu elpošanai, redzes asumam un matu skaistumam.

Sporta nodarbībās un smagā fiziskā darba, kā arī pie ievērojama liekā svara, iztērējas lielāks daudzums B2 vitamīna, jo tas nepieciešams ari muskulatūras funcionēšanai.

B2 vitamina avots ir zirņi.

B3

B3 vitamīns pazīstams arī kā PP vitamīns vai nikotīnskābe. Šīs vielas trūkuma gadījumos rodas kuņģa, zarnu trakta un nervu sistēmas traucējumi, āda kļūst izteikti sausa, lobās un niez.

B3 vitamīns pozitīvi iedarbojas uz gremošanas sistēmu, kā arī neaizvietojams veselīgas ādas nodrošināšanai un iekaisumu novēršanai.
Tā kā liels šī vitamina daudzums tiek izvadīts ar urīnu ir nepieciešams to pastāvigi uzņemt, kas ierasti ari veiksmīgi izdodas, jo tas ir plaši pārstāvēts ikdienas pārtikas produktos, piemēram dārzeņos, īpaši kukurūzā, pākšaugos un kartupeļos.

B

 B4 vai Holīna trūkums var izraisīt atmiņas traucējumus. Šis vitamīns samazina holesterīna līmeni, izvada no organisma toksīnus un piedalās nervu impulsu pārvadē.

B4 plaši pārstāvēts kviešu dīkstos, graudaugos, raugā un zemesriekstos.

B5

B5 saukts arī par Pantotēnskābi trūkst ,kad novērojiet matu izkrišanu, nervozitāti, bezmiegu vai paātrinātu sirdsdarbību. Šis vitamīns piedalās vielmaiņas procesu regulēšanā, sekmē brūču dzīšanu un novērš novecošanos un grumbiņu rašanos.

Šis vitamīns arī ir atildigs par to cik labi reaģējam stresa situācijāš

B5 pārtikā atrodas saulespuķu sēkliņās un riekstos, klijās.

B6

B6 jeb piridoksīns vajadzīgs, jo tā trūums negatīvi ietekmē smadzeņu funkcijas un izraisa nervu sistēmas fukciju traucējumus. Tapat šis vitamīns spēlē svarīgu lomu hemoglobīna sintezēšanā organismā.
B6 palīdzēs labi tikt galā ar toksikozi grūtniecības laikā, cīnoties ar sliktas dūšas simptomu.
Plaši sastopams spinātos, burkānos, ziedkāpostos, zemenēs, tomātos un citrusaugļos, sevišķi, apelsīnos.

B7

B7 pazīstams arī kā vitamīns H un biotīns ir vitamīns, kura deficits sastopams ārkārtīgi reti, jo zarnu baktērijas mūsu organismā to sintezē pat vairāk kā ieteicamā dienas deva.
Tas palīdz izvadit no organisma ogļskābo gāzi un uzturēt optimālu cukura līmeni asinīs. To bieži rekomendē, lai uzlabotu matu, nagu un ādas stāvokli, tādēļ tas ir populārs ingredients kosmētisko līdzekļu sastāvā.

Avoti - sēnes, pākšaugi un spināti.

B8

B8 jeb inozīts medicīnā tiek izmantots pie muskuļu distrofijas, tomēr to nereti iekļauj arī kosmētisko līdzekļu sastāvā, kas galvenokārt paredzēti matu izskata uzlabošanai.
Pārtikā to iegūstam ēdot sēnes un kartupeļus.

Par B9 vai folskābi vairāk ēti uzzināt šeit.

B10 jeb paraaminobenzoskābe piedalās asinsradē, kā arī normalizē vairogdziedzera darbību. Barojošām māmiņām B10 vitamīns izlīdz pena izstrādē, kā arī nodrošina matu un ādas veselīgumu.
Šo vitamīnu varam uzņemt ēdot rīsus, burkānus, riekstus un raugu.

B11 jeb karnitīns ir viens no visplašāk pielietotajiem "tauku iznīcinatājiem". Tas spēlē galveno vijoli tauku metabolismā, mazina tauku uzkrāšanos muskuļaudos, līdz ar ko veicina svara zudumu un muskuļaudu veidošanos.

B12

Lielākā daļa vegānu uzņem pietiekamu daudzumu šī vitamīna, lai novērstu deficīta rašanos un nervu sistemas bojājumus, taču daudziem tā līmenis ir par zemu, lai mazinātu sirds slimību vai grūtniecības sarežģījumu iespējamo risku. Tomēr plašos zinātniskos pētijumos pierādīts, ka vegāniem, kas lieto pietiekamu daudzumu veselīgu augu valsts produktu vai B12 uztura bagātinātājus ir ievērojami mazāks B12 deficīta risks, kā gaļēdājiem. Taisnība, ka B12 galvenokārt sastopams tieši gaļas produktos, tomēr taisnība arī, ka vegāni pret savu uzturu attiecas rūpīgāk un biežāk lieto uztura bagātinātājus, kā arī rūpīgāk izturas pret savu veselības stāvokli kopumā.

Folijskābe

Folijskābe jeb folskābe ir ļoti svarīgs, ūdenī šķīstošs vitamīns, kas nepieciešams cilvēka imūnsistēmas, kā arī sirds un asinsvadu sistēmas normālai darbībai.

Folijskābe pieder pie B grupas vitamīniem, bet tie, kā zināms, vajadzīgi, lai nodrošinātu organisma pamatprocesus, sekmētu sarkano asinsķermenīšu veidošanos un stiprinātu imūnsistēmu.

Daudz folijskābes ir dārzeņos ar zaļām lapām. Folijskābi satur arī vairāki citrusaugļi, pupas, rupjmaize, kā arī griķos un auzās.

Par nelaimi cilvēka organisms pars nespēj radit folijskābi, tādēļ to jāuzņem ar uztura palidzību.

Mazasinība jeb anēmija ir galvenā folijskābes trukuma pazīme.

Folijskābe īpaši nepieciešama šūnām, kuras strauji dalās. Pastiprināti folijskābe būtu jāuzņem sievietēm, kuras gatavojas grūtniecībai, kā arī grūtniecēm. Folijskābe palidzēs novērst daudzus iespējamos mazuļa attīstības defektus.

Jāņem vērā, ka tikai uzņemot ar pārtikas produktiem, nodrošināt nepieciešamo folijskābes devu ir sarežģīti.

Vitamīns C

Vitamīns C ir tā pati vien askorbīnskābe, kas ir viens no mūsdienās pazīstamākajiem vitamīniem.

Lai gan C vitamīns pirmo reizi tika atklāts tikai 1930. gadā, to saturošie dārzeņi  un augļi par veselībai labiem esam atzīti jau daudz senāk. Hipokrāts par citrusaugļu lieliskajām īpašībām izteicies jau 4. gadsimtā pirms mūsu ēras.

Visplašāk pazīstamā C vitamīna īpašība ir imunitātes stiprināšana, tomēr šis vitamīns darbojas arī kā spēcīgs antioksidants, turklāt spēj ietekmēt arī citus veselībai būtiskus procesus.

C vitamīns ir ūdenī šķīstoša viela.

Par cik cilvēka oganisms nespēj pats ne sintezēt, ne uzkrāt C vitamīnu, to ir nepieciešams uzņemt ar pārtikas produktiem vai uztura bagātinātāju palīdzību.

Kādēļ tas nepieciešams?

Jo zinātnieki ir čakli padarbojušies un pierādījuši, ka šis vitamīns pat ļoti mazās tā devās spēj aizsargāt mūsu šūnas no bojājumiem, ko var radīt brīvie radikāļi, toksīni un ārējās vides piesārņojums. C vitamīns mūsu organismā piedalās arī kalogēna sintēzes procesā, kas savukārt ir ļoti būtisks kauliem, asinsvadiem un cīpslām, tas stiprina asinsvadu sieniņas, kā arī veicina brūču dzīšanu un mazina iekaisumu rašanos.

C vitamīns arī palīdz organismā uzsūkties, piemēram, dzelzij, kā arī A un E vitamīniem.

Ja C vitamina organismā nav pietiekami daudz, ari citu vitamīnu iedarbība kļūst apgrūtināta, jo organisms nespēj tos uzņemt.

Viens no simptomiem, kas norāda uz C vitamīna trūkumu ir nepārejošs nogurums, savukārt nopietnāka ši vitamīna trūkuma jeb Cingas gadījumos rodas asinsvadu trauslums, kas progresējot var radīt iekšējo asinošanu, smaganu asiņošanu, zobu un matu izkrišanu, kā arī citas briesmu lietas.

Visvairāk C vitamina satur svaigi augļi, odas un dārzeņi, tomēr jāņem vērā, ka ūdenī šķīstošais vitamīns nav diez ko stabils, tādēļ to labāk uzņemt no sezonā esošiem produktiem.

Visvairāk C vitamina satur upenes, kivi, citrusaugļi, paprika,Briseles kāposti, spināti, dilles, kā arī tik ierastie kartupeļi.

Amarone

Amarone della Valpolicella, usually known as Amarone, is a typically rich Italian red dry wine made from the partially dried grapes of the:

• Corvina - Italian wine grape variety that sometimes also referred to as Corvina veronese or Cruina . It is mainly grown in the Veneto region of northeast Italy. Corvina is also used with several other grapes to create light red regional wines Bardolino ( 18.11.2015. ) and Valpolicella ( 15.07.2015. ) that have a mild fruity flavor with hints of almonds. Corvina produces light medium bodied wines with a light crimson coloring. The grapes naturally high acidity can make the wine somewhat tart with a slight bitter note.

• Rondinella - Italian wine grape mainly grown in the Veneto region and used also in Valpolicella and Bardolino. The grape has rather neutral flavors but is flavored by growers due to its prolific yields.

and other approved red grape varieties.

Amarone grapes are harvested ripe in the first two weeks of October.

Aglianico Grape

Aglianico is a black grape grown in the Basilicata ( 11.11.2015. ) and Campania ( 18.11.2015. ) regions of Italy, Aglianico is also known as Uva Nera ( Black Grape ).

The grape has also recently been planted in Australia, Texas and California, as it thrives in predominantly sunny climates. 

The grape has a tendency to ripen late, with harvests as late as November in some parts of southern Italy. If the grape is picked too early the grape can be aggressively tannic. After ripening the wine is placed in temperature controlled inox steel tanks for 15 days, while maintaining a temperature of 24 - 28 Celsius, thus reaching the stage of fermentation. after this, the wine is transferred to larger steel tanks, where they remain for a period of approximately year to mature.

Wines produced from Aglianico tend to be full bodied with firm tannins and high acidity, endowing them with good aging potential. The rich flavors of the wine make it appropriate for pairing with rich meats such as lamb meat.

In this youth, Aglianico is very tannic and concentrated, requiring a few years of ageing before it can be approachable. As it ages, the fruit becomes more pronounced and the tannins more balanced with the rest of wine.

The trademark coloring of the wine is a deep garnet.

In well made examples of the wine , it can have chocolate and plum aromas.