Aminoskābes

Nav nekāds noslēpums, ka proeīni mūsu organismam ir vitāli nepieciešamo, bet ko mēs zinām par aminoskābēm?

Aminoskābes ir tikpat svarigas kā  proteīni un īpaši to uzņemšanai jāseko izvēlīgiem  ēdājiem.

Olbaltumvielas ir veidotas no aminoskābēm, tādēļ nereti rodas šaubas par  iespēju optimālā daudzumā uzņemt neaizvietojamās aminoskābes. Patiesība ir pirādīts, ka olbaltumvielu trūkums veģetārā uzturā ir ļoti reti sastopams.

 Histidīns - palīdz ķermeņa augšanas procesos, kā arī audu atjaunošanā, piemēram muskuļu audu izveidē. to var uzņemt lietojot uzturā rīsus  un kviešus. 

Fenilalīns atbild par garastāvokli un uzlabo atmiņu, līdz ar ko nozīmīgi ietekmē smadzeņu funkcionēšanu. Tas atvieglo arī UV staru abrobciju, atvieglojot D vitamīna veidošanos organismā. Tas uzņemams partikā lietojot mandeles, avokado un sēklas.

Lizīns vissvarīgāko lomu spēlē kalcija absorbcijā un kaulu attīstībā. Šī aminoskābe arī palidz uzturēt optimālu slāpekļa lidzsvaru ķermenī, kas ir prieksnoteikums pareizai muskuļu masai un noguruma novēršanai. Avoti - kartupeļi un rauga produkti.

Leicīnspiedalās cukura līmeņa stabilizēšanā, palīdz uzturēt pareizu augšanas hormonu līmeni un ir nozīmīga viela muskuļu audu attīstibā. Pārtikā atrodas sojas pupiņās, mandelēs, zemesriekstos.

Metionīns dedzina taukus un paaugstina testosterona limeni asinīs. Šī aminoskābe ari pozitīvi ietekmē depresijas un artrīta ārstniecības gaitu. To uzņemam ēdot pupas, lēcas, sīpolus, sēklas.

Izoleicīns ir galvenais muskuļu atjaunotājs pēc fiziskām slodzēm, kā ari palidz regulēt cukura līmeni asinīs un piedalās hemoglobina razošanas procesos. Izoleicīns atrodams mandelēs un lēcās.

Treonīna galvenā funkcija ir šūnu veidotaju - kalogēna un elastīna sintēze. Lielu ieguldijumu šī aminoskābe dod aknu funkcionēšanā un imunitātes stiprināšanā. Turklāt treonīns sekmē vispārēju uzturvielu uzsūkšanos organismā. Vegetāra un vegāna uztura lietotajiem šai aminoskābei japievērš īpaša uzmanība, jo tā, galvenokārt sastopama gaļas produktos. Tomēr ari veģetārieši var sevi pilnībā nodrošināt ar šo aminoskābi lietojot uzturā kviešu dīkstus, riektus un pupas. Tiesa, aminoskābju koncentrācija šajos produktos var būt nepietiekama, tadēļ ir vērts aizdomāties par uztura bagātinātājiem.

Valīns atjauno muskuļu šūnas un palīdz veidot jaunas, kā arī uztur slāpekļa līdzsvaru.

Avoti - graudaugi, sēnes, soja, rieksti.

Fosfors

Fosfors ir minerāls, kuru mūsu organisms satur lielos daudzumos.

Fosfors ir ļoti ciesi saistits ar vielmaiņu.

Fosfors samazina pienskābes līmeni asinīs slodzes laikā.

Fosfors sastopams teju visos pārtikas produktos, bet īpaši graudaugos.

Kalcijs

Kalcijs ir visvairāk sastopamais minerals mūsu organismos.

Tas organismā izpilda virkni dzīvībai svarīgu funkciju, pazīstams kā kaulu un zobu izejmateriāls, tapat ir neaizstajams minerāls mīksto audu sastāvā. Kalcijs svarīgs gremošanas trakta optimalas darbības nodrošināšanai, muskuļu darbības nodrosināšanai un sirdsdarbībai, tāpat arī nervu impulsu pārvadišanai.

Lieliski kalcija avoti ir zaļie lapu dārzeņi.

Magnijs

Magnijs spēlē teju vai svarīgāko lomu enerģijas ražošanā un olbaltumvielu sinēzē.

Magnijs ir ceturtā visvairāk sastopama minerālviela cilvēka organismā, tam ir svariga loma gan normālā šūnu funkcionēšanā, gan enerģetiskaja vielmaiņā.

Diēta kurā ir par maz magnija, samazina E vitamīna daudzumu audos, vienlaikus palielinot dzelzs un lipīdu līmeni tajos. Dzelzs veicina brīvo radikāļu veidošanos organismā.

Optimālā daudzumā magnijs atrodams ķirbju un saulespuķu sēklās, lapu dārzeņos, pupās, riekstos, augļos un dārzeņos.

Kālijs

98% no mūsu organismā esošā kālija atrodas nervu un muskuļu, kā arī nieru, smadzeņu un sarkano asinsķermenīšu šūnās, bet 2% starpšūnu šķidrumā.

Kālijs piedalās muskuļu, jo īpaši sirds, darbībā, smadzeņu apgādē ar asinīm, ūdens apmaiņas procesos un nervu impulsu pārraidē.

Veseliem cilvēkiem kālija deficitu nekonstatē. Kaliju zaudē garīgu un fizisku pārslodžu rezultātā, ja ir samazināts cukura daudzums asinīs vai lietojot diurētiķus.

Pārtikā kālijs atrodas augļos, dārzeņos, riekstos, žāvētās aprikozēs, kartupeļos  un banānos.

B grupas vitamīni

B vitamīnu grupa sastāv no vairākiem, ūdenī šķīstošiem vitamīniem, katram no tiem ir savas pazīmes.

Lielākā daļa B vitaminu ir sastopami alus raugā ( nekādas norādes uz pastiprinātu ši dzēriena patēriņu!!!), taču tas sastopams arī zaļo lapu dārzeņos un riekstos un citos patīkami vegānos produktos. Protams plaši pārstāvēti arī vegāniem nedraudzīgos produktos, bet šeit par tiem ne vārda.

B grupas vitamīni nepieciešami, lai nodrošinātu organisma pamatprocesus - sekmētu sarkano asinsķermenīšu veidošans un stiprinātu imūnsistēmu. Tie arī atbild par ādas un matu labsajūtu, nervu sistēmas funkciju uzturēšanu darba kārtībā, atmiņas saglabāšanos un daudzām citām funkcijām.

B1

B1 saukts arī par Tiamīnu, ļoti ātri uzņemas zarnās un tūdaļ tiek aiztransportēts uz aknām.

B1 plaši pārstāvēts maizē, rīsos, raugā un kukurūzā. Tas plaši sastopams arī kviešu dīgstos un kartupeļos.

B1būs izcils palīgs saaukstēšanās gadījumos.

B2

Šis vitamīns  ir ļoti būtiska B vitamīnu grupas daļa, jo ievada kustībā tauku ogļūdeņražus. Ja Jums trūkst B2 vitamīna pamanīsiet, ka esiet iedzīvojies sarkanā, iekaisušā mēlē, sarkanās, nogurušās acīs, taukainā ādā un sliktā miegā.

B2 vitamīns nepieciešams arī ogļhidrātu pamaiņai, olbaltumvielu uzņemšanai, šūnu elpošanai, redzes asumam un matu skaistumam.

Sporta nodarbībās un smagā fiziskā darba, kā arī pie ievērojama liekā svara, iztērējas lielāks daudzums B2 vitamīna, jo tas nepieciešams ari muskulatūras funcionēšanai.

B2 vitamina avots ir zirņi.

B3

B3 vitamīns pazīstams arī kā PP vitamīns vai nikotīnskābe. Šīs vielas trūkuma gadījumos rodas kuņģa, zarnu trakta un nervu sistēmas traucējumi, āda kļūst izteikti sausa, lobās un niez.

B3 vitamīns pozitīvi iedarbojas uz gremošanas sistēmu, kā arī neaizvietojams veselīgas ādas nodrošināšanai un iekaisumu novēršanai.
Tā kā liels šī vitamina daudzums tiek izvadīts ar urīnu ir nepieciešams to pastāvigi uzņemt, kas ierasti ari veiksmīgi izdodas, jo tas ir plaši pārstāvēts ikdienas pārtikas produktos, piemēram dārzeņos, īpaši kukurūzā, pākšaugos un kartupeļos.

B

 B4 vai Holīna trūkums var izraisīt atmiņas traucējumus. Šis vitamīns samazina holesterīna līmeni, izvada no organisma toksīnus un piedalās nervu impulsu pārvadē.

B4 plaši pārstāvēts kviešu dīkstos, graudaugos, raugā un zemesriekstos.

B5

B5 saukts arī par Pantotēnskābi trūkst ,kad novērojiet matu izkrišanu, nervozitāti, bezmiegu vai paātrinātu sirdsdarbību. Šis vitamīns piedalās vielmaiņas procesu regulēšanā, sekmē brūču dzīšanu un novērš novecošanos un grumbiņu rašanos.

Šis vitamīns arī ir atildigs par to cik labi reaģējam stresa situācijāš

B5 pārtikā atrodas saulespuķu sēkliņās un riekstos, klijās.

B6

B6 jeb piridoksīns vajadzīgs, jo tā trūums negatīvi ietekmē smadzeņu funkcijas un izraisa nervu sistēmas fukciju traucējumus. Tapat šis vitamīns spēlē svarīgu lomu hemoglobīna sintezēšanā organismā.
B6 palīdzēs labi tikt galā ar toksikozi grūtniecības laikā, cīnoties ar sliktas dūšas simptomu.
Plaši sastopams spinātos, burkānos, ziedkāpostos, zemenēs, tomātos un citrusaugļos, sevišķi, apelsīnos.

B7

B7 pazīstams arī kā vitamīns H un biotīns ir vitamīns, kura deficits sastopams ārkārtīgi reti, jo zarnu baktērijas mūsu organismā to sintezē pat vairāk kā ieteicamā dienas deva.
Tas palīdz izvadit no organisma ogļskābo gāzi un uzturēt optimālu cukura līmeni asinīs. To bieži rekomendē, lai uzlabotu matu, nagu un ādas stāvokli, tādēļ tas ir populārs ingredients kosmētisko līdzekļu sastāvā.

Avoti - sēnes, pākšaugi un spināti.

B8

B8 jeb inozīts medicīnā tiek izmantots pie muskuļu distrofijas, tomēr to nereti iekļauj arī kosmētisko līdzekļu sastāvā, kas galvenokārt paredzēti matu izskata uzlabošanai.
Pārtikā to iegūstam ēdot sēnes un kartupeļus.

Par B9 vai folskābi vairāk ēti uzzināt šeit.

B10 jeb paraaminobenzoskābe piedalās asinsradē, kā arī normalizē vairogdziedzera darbību. Barojošām māmiņām B10 vitamīns izlīdz pena izstrādē, kā arī nodrošina matu un ādas veselīgumu.
Šo vitamīnu varam uzņemt ēdot rīsus, burkānus, riekstus un raugu.

B11 jeb karnitīns ir viens no visplašāk pielietotajiem "tauku iznīcinatājiem". Tas spēlē galveno vijoli tauku metabolismā, mazina tauku uzkrāšanos muskuļaudos, līdz ar ko veicina svara zudumu un muskuļaudu veidošanos.

B12

Lielākā daļa vegānu uzņem pietiekamu daudzumu šī vitamīna, lai novērstu deficīta rašanos un nervu sistemas bojājumus, taču daudziem tā līmenis ir par zemu, lai mazinātu sirds slimību vai grūtniecības sarežģījumu iespējamo risku. Tomēr plašos zinātniskos pētijumos pierādīts, ka vegāniem, kas lieto pietiekamu daudzumu veselīgu augu valsts produktu vai B12 uztura bagātinātājus ir ievērojami mazāks B12 deficīta risks, kā gaļēdājiem. Taisnība, ka B12 galvenokārt sastopams tieši gaļas produktos, tomēr taisnība arī, ka vegāni pret savu uzturu attiecas rūpīgāk un biežāk lieto uztura bagātinātājus, kā arī rūpīgāk izturas pret savu veselības stāvokli kopumā.

Folijskābe

Folijskābe jeb folskābe ir ļoti svarīgs, ūdenī šķīstošs vitamīns, kas nepieciešams cilvēka imūnsistēmas, kā arī sirds un asinsvadu sistēmas normālai darbībai.

Folijskābe pieder pie B grupas vitamīniem, bet tie, kā zināms, vajadzīgi, lai nodrošinātu organisma pamatprocesus, sekmētu sarkano asinsķermenīšu veidošanos un stiprinātu imūnsistēmu.

Daudz folijskābes ir dārzeņos ar zaļām lapām. Folijskābi satur arī vairāki citrusaugļi, pupas, rupjmaize, kā arī griķos un auzās.

Par nelaimi cilvēka organisms pars nespēj radit folijskābi, tādēļ to jāuzņem ar uztura palidzību.

Mazasinība jeb anēmija ir galvenā folijskābes trukuma pazīme.

Folijskābe īpaši nepieciešama šūnām, kuras strauji dalās. Pastiprināti folijskābe būtu jāuzņem sievietēm, kuras gatavojas grūtniecībai, kā arī grūtniecēm. Folijskābe palidzēs novērst daudzus iespējamos mazuļa attīstības defektus.

Jāņem vērā, ka tikai uzņemot ar pārtikas produktiem, nodrošināt nepieciešamo folijskābes devu ir sarežģīti.